Mores skola no pagātnes līdz šodienai.
Cik sena ir un kā veidojusies Mores skola?
Arhīvu dokumentos minēts, ka 1874.gada vasarā Mores muižā jāuzbūvē skola. Un jau 1875./76.gada pārskatā šī skola ir minēta. Par Mores muižas skolas darbības uzsākšanas gadu būtu jāpieņem 1875.gads, un tā atradās ēkā „Skoliņa” (tagad sauc „Irbītes”).
Vidzemes lauku skolu gada pārskatā par 1875./76.gadu ir minēts, ka Mores ciema tagadējā teritorijā atrodas 2 pamatskolas: Kārtužu muižā (toreiz vāciskais nosaukums Schönek) un Akenstakas muižā (toreiz Klingenberg) “Skoliņā”(tagad “Irbītes”). Tās abas atradās Nītaures draudzes skolas pārziņā.
19.gs. 80.gados Kārtūžu muižas skola pēc ugunsgrēka pārceļas uz “Lielkājiem”, 90.gados tālāk uz pagastmāju, bet 1903.gadā uz jaunuzcelto skolas ēku (tagad Siguldas iela 3). Tā bija luterticīgās draudzes skola.
Pēc 1906.gada Akenstakas muižas skolas – pareizticīgo draudzes skolas – vecākās klases pārceļas uz jaunuzcelto ēku Mores centrā ( tagad Siguldas iela 15).
Līdz I pasaules karam Mores pagastā darbojas 3 skolas: divas pareizticīgo un viena luterāņu.
Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija smagi skāra arī Mores ciema teritoriju.
Pēc I Pasaules kara visas trīs skolu ēkas bija bojātas, remontam naudas nepietika. Skola tika atjaunota tikai vienā vietā – bijušajā muižkunga mājā Bērzainē Akenstakā.
1919. – 1934. gadam par skolas pārzini strādā Ādolfs Ziemelis.
1924.gadā skola uzsāka darbu atjaunotajā bijušajā luterticīgo skolas ēkā (Siguldas ielā 3). Visi pagasta skolēni mācījās vienā skolas ēkā, to skaits bija ap 90. Skolā bija 6 klases, strādāja 4 skolotāji un 1 apkalpotājs.
1935. – 1939. gadam skolas pārzinis bija Andrejs Blomkalns. Skolēnu skaits ap 110 – 120. Skolas telpas stipri nepiemērotas. Kopgalds un internāts bija, uzskates līdzekļu klāsts nabadzīgs.
1939. – 1941. gadam, sākoties padomju okupācijai, skolas pārzine bija Emīlija Veitmane.
Vācu okupācijas laikā 1941. – 1944.gadam skolu pārmaiņus vadīja Vladislavs un Anna Vanaģeļi un skola savu darbību nepārtrauca. Tikai Mores kauju laikā 1944.gada septembrī skolā mācības nenotika, jo abās skolās bija ierīkotas lazaretes. Abas ēkas guva bojājumus apšaudēs.
Pēc kaujām mācības atsākās Mores pagastmājas ēkā, bet pēc tam turpinājās atjaunotajā luterticīgo ēkā.
No 1944. – 1950. gadam par skolas direktoru strādā Otto Metums. Šai laikā skolas dzīve un darbs tika pakļauts pēckara atjaunošanai. Bija jālabo skolas ēka, jāatjauno skolas materiālā bāze, kā arī jāorganizē mācību darbs.
No 1950. – 1952. gadam skolas direktors bija Uldis Blaus.
No 1952.- 1954. gadam – Izolde Krūma.
No 1954. – 1975. gadam skolas direktors bija Valdis Aizupietis – leģendāra personība, bieži pieminēts daudzu absolventu atmiņās ar savām īpašajām audzināšanas metodēm (melnais blociņš ar blēņdaru sarakstiem un tiem piespriestajiem darbiem…).
Šai laikā tika atjaunota pareizticīgo skolas ēka (Siguldas 15) un no 1958.gada 1.septembra mācības pamatā notika šai ēkā. Otrā ēkā (Siguldas 3) tika atstāts internāts, ēdināšanas bloks, aktu zāle, kur notika arī sporta nodarbības, kā arī zēnu un meiteņu mājturības kabineti. Skolas teritorijā tika iestādīts ābeļdārzs, ierīkota siltumnīca, izmēģinājumu lauciņi. Tur tika izaudzēti produkti skolas kopgaldam. Blakus skolas ēkai tika veikti meliorācijas darbi un ierīkots sporta laukums un basketbola laukums.1962.gadā skola ieguva 1.vietu rajonā skolas apkārtnes labiekārtošanā skolotājas Veltas Kaktiņas vadībā.
No 1970.gada mācību klases pamazām atgriezās arī Siguldas 3, iekārtojot tur 1.klasi.
1975. gadā ar vērienu tika svinēta skolas simtgade, organizējot salidojumu, uz kuru pulcējās daudzi bijušie absolventi. Turpmāk salidojumi kļuva par skolas tradīciju un pēc iespējas tika rīkoti ik pēc 5 gadiem.
No 1975. – 2000.gadam skolu vadīja tās ilglaicīgākā direktore Vija Bērziņa. Tas bija laiks, kad 80. gados nācās nopietni cīnīties par skolas pastāvēšanu, jo strauji samazinājās skolēnu skaits (1986.gadā tikai 60skolēni). Taču šai laikā nopietna uzmanība tika pievērsta darbam ar talantīgajiem skolēniem, skolēni ar panākumiem piedalījās mācību olimpiādēs. Finansējums skolai bija niecīgs, remontdarbus parasti veica skolotāji saviem un ģimenes locekļu spēkiem, paši pērkot materiālus un krāsas.
No 2000.- 2005.gadam skolas direktore bija Iveta Apine. Skolai bija nepieciešamas pārmaiņas un šai laikā uzsākta telpu paplašināšana, izbūvējot pirmo pažobeli un uzsāka gatavot projektu par speciālo klašu atvēršanu skolā.
2002. gadā tiek uzsākta pirmsskolas izglītības programmas realizācija obligātajā pirmsskolas izglītības posmā 5 un 6 gadīgiem bērniem
2003. gadā tika mainīts skolas dibinātājs no Cēsu rajona Mores ciema uz Siguldas novada pašvaldību
No 2006. -2016. gadam skolas direktore bija Gundega Pētersone.
Šai laikā tika realizētas ESF projekta “Bērnu ar intelektuālās attīstības traucējumiem integrācija Mores pamatskolā” 1. un 2.kārta. 2006.gadā tiek uzsākta speciālās izglītības programmas realizācija skolā sākumskolas izglītības posmā, vienā klasē apvienojot 21015811 un 21015911 programmu bērnus.
2007./2008. mācību gadā tika atvērta Speciālās izglītības programmas 21015811 klase skolēniem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem un Speciālās izglītības programmas 21015911 klase skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem
2010. gadā pirmsskolas izglītības programmā tiek integrēti speciālās izglītības programmas izglītojamie.
2011.gadā tiek iegādāts inventārs slēpošanai – slēpes un zābaki gan mazajiem, gan lielajiem.
No 2017. gada līdz šim brīdim skolu vada direktore Tīna Blūma.
Šai laikā skola iesaistās dažādos Eiropas Sociālā fonda projektos un aktīvi strādā pie skolas pozitīvā tēla veidošanas Siguldas novada pašvaldības mājas lapā un skolas izveidotajā sociālā tīkla Facebook “Mores skola” lapā.
Pēdējos gados ir vērojams skolēnu skaita pieaugums, tāpēc turpinās telpu paplašināšana, pārbūvējot pažobeles. Tādā veidā ir iekārtotas divas jaunas klases Siguldas ielā 3, paplašinātas un labiekārtotas divas klases arī otrā ēkā.
Pie ēkas Siguldas ielā 3, kur darbojas pirmsskolas grupiņas, iekārtoti rotaļu laukumi. Kopš 2018.gada skolas pirmsskolas grupiņās uzņem bērnus no 1,5 gadu vecuma un darbojas divas grupiņas.
Skola gaida, kad tiks realizēts sporta zāles projekts, jo ļoti daudzus gadus skolēni sporto pielāgotās telpās vai ārā. Taču arī ar to, kas skolai pieder, tās kolektīvs mēdz dalīties. Tā, piemēram, ja laiks atļauj, skolas apkārtnē ziemā aktīvi ar slēpošanu var nodarboties ne tikai skolēni, bet arī citi interesenti, izmantojot skolas slēpju inventāru.